INHALĀCIJAS SEDĀCIJA, STRĀDĀJOT AR BĒRNIEM

2014/05/27 / Kategorija Publikācija

IMG_1473Inhalācijas sedācija ar N2O-O2 joprojām ir ideālam vistuvākā metode sedācijas nodrošināšanai pediatrijas pacientu zobārstniecībā. Inhalācijas sedācijas
lietošanas priekšrocības un indikācijas bērniem ir tādas pašas kā pieaugušajiem pacientiem. Galvenās grūtības, ar kādām sastopas, piemērojot šo metodi bērniem, mēdz būt divējādas: pirmkārt, N
2O-O2 potences trūkums var padarīt šo metodi neefektīvu darbā ar trauksmainākiem pacientiem, otrkārt, daži bērni var iebilst pret deguna maskas uzlikšanu. Vairumā gadījumu otro apstākli var pārvarēt, mainot ierasto N2O-O2 lietošanas metodi, lai tā precīzāk atbilstu pediatrijas pacientu prasībām.

Devas. Inhalācijas sedācijas galvenā priekšrocība ir titrēšanas vienkāršība. Klīniski adekvātas sedācijas nodrošināšanai nepieciešamā N2O koncentrācija bērnam, kurš labprāt pieņem deguna masku, patiesībā ir identiska pieaugušajiem pacientiem piemērojamajai koncentrācijai. Vairumam bērnu, kuri saņem N2O-O2, adekvāta sedācija tiek nodrošināta pie N2O koncentrācijas robežās no 30 % līdz 40 %. Dažiem pacientiem var būt nepieciešama mazāka koncentrācija nekā 30 %, bet dažiem – lielāka nekā 40 %.

Kliedzoši un raudoši pacienti parasti elpo caur muti un tādēļ nesaņem lielu daļu no N2O, kas tiek piegādāts, izmantojot deguna masku. Šīs problēmas risināšanas veids ir parādīts attēlā. Ārsts noņem deguna masku no pacienta deguna un tur to virs pacienta mutes, lai bērns ieelpotu lielāku N2O daudzumu.Untitled

Kā redzams attēlā, pacients ir mazs bērns (4 gadi) un viņa kustības ir ierobežotas. Deguna maska tiek turēta virs viņa mutes, līdz bērns nomierinās, tad tā tiek atkal novietota uz viņa deguna un ārstniecības procedūra turpinās. Dažiem pacientiem var būt nepieciešams to atkārtot zobārstniecības procedūras laikā.

Lielākas problēmas rada pacients, kurš neļauj sev uzlikt deguna masku. Tomēr turpmāk piedāvātās pieejas pavērs zobārstam lielākas iespējas to veiksmīgi paveikt. Ierobežojot bērna kustības, deguna masku novieto ārstam ērtā attālumā no bērna sejas. N2O koncentrācija ir maksimāla (70 %), ar lielu plūsmas ātrumu (10 līdz 15 litri minūtē). Pacients var mēģināt pavērst seju prom no deguna maskas un raudāt vai kliegt; tomēr šajā laikā pacients saņems augstu N2O koncentrāciju (ne gluži 70 %, jo notiks sajaukšanās ar gaisu). Deguna maska jātur tuvu degunam, taču ne uz tā, neilgu brīdi, līdz bērns nomierinās. Tad deguna masku novieto uz deguna. Šajā brīdī N2O koncentrācija jāsamazina līdz aptuveni 25 %‑30 % un tad jātitrē līdz pacientam atbilstošam līmenim.

Viena no nepatīkamākajām problēmām, lietojot N2O-O2 pediatrijas pacientiem, ir vemšana. Lai arī tā netiek bieži novērota, vemšanas gadījumu skaits pediatrijas pacientiem ir ievērojami lielāks nekā pieaugušajiem pacientiem. Tam ir divi cēloņi: 1) ārsta nespēja novērtēt pacienta sedācijas līmeni, kas var novest pie pārmērīgas sedācijas, un 2) bērnu lielāka nosliece elpot caur muti. Elpošana caur muti samazina ieelpotā N2O daudzumu un arī sedācijas līmeni. Pacientam atsākot elpot caur degunu, sedatīvais efekts pastiprinās. Pastāvīgas N2O koncentrācijas svārstības ir viens no vemšanas cēloņiem. Ir pieejamas divas metodes, kas samazina elpošanu caur muti. Pirmā – vienkāršākā un efektīvākā – ir gumijas koferdama izmantošana. Es ļoti iesaku to lietot katrā inhalācijas sedācijas (vai jebkuras sedācijas tehnikas piemērošanas) reizē. Tas gandrīz pilnībā novērš elpošanu caur muti. Ja gumijas koferdams nav pieejams, var izmantot citu pieeju – pateikt pacientam, kurš elpo caur muti, ka viņa mutē ielej „īpašu ūdeni”, ko nedrīkst norīt. Pacienta mutē ir jāietecina neliels daudzums ūdens no gaisa-ūdens šļirces. Lai noturētu ūdeni mutē, pacientam būs jāpaceļ mēle līdz augslējām, tādējādi novēršot elpošanu caur muti.

Ir pieejamas vairākas metodes, kā noteikt gados jaunāku pacientu sedācijas līmeni. Pirmo no tām var piemērot pacientiem, kuri vairāk vai mazāk ir gatavi sadarboties, kā arī spēj un vēlas komunicēt ar ārstu. Mazs bērns var nespēt saprast īpašos terminus, kādus parasti lieto darbā ar pieaugušo pacientu, lai aprakstītu sajūtas, kas saistītas ar N2O sedāciju. Ārstam būs „jānolaižas” līdz bērna izpratnes līmenim. Efektīvs sedācijas līmeņa noteikšanas veids ir rotaļa. Bērns tēlo astronautu, un deguna maska ir kosmiskā maska. Bērnam ieelpojot caur kosmisko masku, „astronauts” sāks lidot gaisā. Jautājumu uzdošana bērnam par viņa izjūtām var palīdzēt noteikt sedācijas līmeni (t.i., „lidošanas” stāvokli).

Otru metodi izmanto situācijās, kad bērns ir mazāk gatavs komunicēt. N2O-O2 titrēšana turpinās ierastajā ātrumā, ārstam novērojot pacienta ķermeņa saspringuma līmeni. Vērojot un pieskaroties pacienta rokām, var gūt lielisku priekšstatu par sedācijas līmeni. Ir sagaidāms, ka pacienta rokas kļūs atbrīvotākas, palielinoties sedācijas līmenim. Pacienta plakstiņi pievērsies, un pacients reizēm nožāvāsies. Kad ārsts uzskata, ka pacienta sedācijas līmenis ir pietiekams, var sākt ārstēšanas procedūru. Izmaiņas N2O-O2 koncentrācijā pamatā ir pacienta atbildes reakcija vai tās trūkums uz šo ārstniecības procedūru.

 

Tulkots no Dr. Stanley Malamed

Leave a Reply

Uz augšu